• Par mums
• Statistika
• Pasākumu kalendārs
• Vēsture
• Putnkopība
  • Broileri
  • Dējējvistas
  • Strausi
  • Pērļu vistas
  • Fazāni
  • Paipalas
  • Gaļas baloži
  • Inkubācija
• Veterinarija
• Likumdošana
• Speciālisti
• Sludinājumi
• Uzdot jautājumu
• Kontakti
• Noderīgas saites
• Forums

Anita Mišina, SIA Lielzeltiņi

 Labdien, cienījamie  kolēği!

Putnkopja ikdienas darbs ir saistīts ar putnu attīstības stadijām ola → cālis → jaunputns → pieaudzis putns,  un putnkopim ir tas gods redzēt, piedalīties un ietekmēt šo vienreizīgo procesu, kad  mazais dzeltenais kamolītis, izkāpis no oliņas un sver 38 – 50 gramus,  pusotra mēneša laikā ir izaudzis par 2.2 – 2.5kg lielu putnu. Šie putni, kuri tik ātri pieņemas svarā ir šim nolūkam selekcionēti un  tiek dēvēti par broileriem.

Augšanas procesā broilerus ir jānodrošina ar pilnvērtīgu barību, tīru ūdeni, siltiem sausiem pakaišiem, omulīgu vidi un svaigu gaisu. Lai cāļi justos labi ir jāparedz tiem pietiekoši liela platība, atkarībā no cāļu dzīvmasas.( 1. tab.)                                            

1. tabula

Nepieciešamā platība broileru audzēšanai atkarībā no putnu dzīvmasas

Mītnei jābūt aprīkotai ar ventilācijas sistēmu, kura nodrošina gaisa apmaiņu, proti, svaigais gaiss tiek ievadīts (ieplūst pa lūkām) un  izelpotais un no organisma atdotais, siltais, mitrais gaiss tiek izvadīts (ventilatori gaisu izvelk). Katrā putna attīstības stadijā šis nepieciešamais gaisa apmaiņas daudzums ir atšķirīgs un  saistīts ar putnu augšanas tempu (skat. 2.tab.). Iepriekš minēto tehnoloğisko procesu nepieciešamība ir tāda,  lai  ieguldītais darbs un līdzekļi nav veltīgi un ganāmpulks sasniegtu pietiekoši augstus produktivitātes rādītājus. 2. tabulā  ir atspoguļoti ieteicamie tehnoloğisko procesu rādītāji, kas nodrošina putniem komfortablus apstākļus.

2.tabula

Ieteicamie mikroklimata tehnoloğiskie rādītāji putnu mītnē

Svarīgākie produktivitātes rādītāji ir ganāmpulka dzīvmasas pieaugums, barības patēriņš (1 kg dzīvmasas pieaugumam) un ganāmpulka saglabāšanās procents. Jo lielāks dzīvmasas pieaugums,  mazāks barības patēriņš, lielāks ganāmpulka saglabāšanās procents, jo augstāki produktivitātes rādītāji.

Ar jēdzienu „ mikroklimats” apzīmē  apstākļus putnu mītnē, kādos putni atrodas. To raksturo

• gaisa , kuru elpo,
• siltuma, kuru sajūt,

rādītāji. Putnu mītnē gaiss  atšķiras  no āra gaisa, jo putni tajā  dzīvo , elpo, ēd, dzer,  svīst, nokārto dabiskās vajadzības. Lai cāļi  justos labi ir telpas jāvēdina – jāielaiž svaigais gaiss. Šo procesu nodrošina ventilācijas sistēma, kura pati attaisa lūkas un ielaiž svaigo gaisu un arī izvelk ārā sasmakušo gaisu, tā ir  gaisa apmaiņa.

Bet mītne ir jāvēdina tā, lai cāļi nesaaukstētos, tāpēc ir izdomātas gudri datori, kuri  mītni vēdina vienmērīgi visu laiku, pēc vajadzības darbinot ventilācijas sistēmu. Lai mašīna saprastu kā tai jāstrādā, tai dod uzdevumu (ievada ventilācijas programmu) kad un cik daudz ir mītne jāvēdina. Tabulā 2 ir dotas minimālās un maksimālās ventilācijas normas, pēc kurām katrs putnkopis var aprēķināt saviem putniņiem vajadzīgo.

Lai putniņiem būtu silti un omulīgi ir mītnē gaiss jāsasilda ar sildītāju, ar kura palīdzību mītnē uztur nemainīgu siltumu. Tabulā 2 ir redzamas arī temperatūras normas katrā augšanas posmā.

Atceries ! putni ar savu uzvedību parādīs  patieso situāciju mītnē. Ja ir pietiekoši silts, tie būs aktīvi, citi pastaigāsies, citi gulēs, citi skraidīs, citi ēdīs, citi dzers. Ja  cāļiem ir par vēsu, tie spiežās viens pie otra, guļ čupiņās, negrib ne ēst, ne dzert. Ja ir pārāk silts, tie meklē vēsāku vietu, parasti gar ārsienām un elpo ar knābīšiem vaļā.

Jaunā māja ( mītne )

Kamēr cālīši vēl ir inkubācijas cehā šķilšanās procesā, mums tiem jāsagatavo „jaunā” māja, kur tie dzīvos. Māja ir jāizmazgā, jāizdezinficē un jānobalsina sienas, ja tās ir no betona vai koka. Balsināšanas rezultātā būs skaisti baltas sienas un arī tiks iznīdēti mikrobi. Tad jāieved tīri, sausi pakaiši (skaidas, salmi vai kūdra),  jāizvieto barības trauki, ūdens trauki un visu vēlreiz jānodezinficē.

Kad cālīši ir izšķīlušies, tos jāieliek siltā, sausā un sagatavotā mītnē. Tas nozīmē, ka māja ir jāsasilda tā, lai silts būtu ne tikai gaiss, bet arī grīda un pakaiši. Pakaišiem  jābūt 28 - 30°C siltiem, bet gaisam mājā 32 - 34°C siltam. Vēsi vai mitri pakaiši cāļim būs ļoti nepatīkami, turklāt tie var arī saaukstēties, ko mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut. Kad cālīši ir jau klāt, tos ienes mājā un uzmanīgi izber uz pakaišiem. Izbērt drīkst ne augstāk kā 50 cm no pakaišiem.

Lai cālīši tūlīt saņemtu barību un ūdeni, to jāsagatavo jau laicīgi, pirms putnu saņemšanas, pie kam cālīšus labāk ir izbērt  uz barības, lai tie sāktu ēst nekavējoties. Jo ātrāk broilercālis sāk ēst un dzert, jo ātrāk tas pieņemsies svarā un  būs vesels, tādēļ barību papildus tam kas ir barotnēs vēl izber uz papīra un novieto to tuvāk ūdens traukiem (dzirdnēm). Pēc cāļu ielikšanas mājā nevajadzētu vismaz divas stundas tos traucēt. Cālīši  ir satraukušies, ka atvesti uz citu vietu un tiem ir jāpierod pie jaunās mājas. Ja neviens tos netraucēs tie visu mierīgi apskatīs, atradīs barību un atpūtīsies pēc grūtā Jurğu procesa.

Atceries ! kad jūs iesiet pie cālīšiem, nedusmojieties un neejiet pie tiem ar sliktu omu. Cāļi to jūt un jūsu sliktā oma pāries viņiem. Tie satrauksies, ēst vairs negribēs, nolīdīs kaktiņā un būs tramīgi. Jūs varat iedomāties kādas sekas tam ir? Protams, stress! Tāpēc padomājiet, pirms dusmās verat cāļu mājas durvis.

Gaisma  

Vai mums patīk kad saulīte iespīd logā? Nu protams. Arī cālīši priecāsies, ja tiem būs gaiša māja. Pirmajās dienās pēc cāļu atvešanas gaismu ir jāatstāj visu diennakti, kamēr vēl tie aprod ar jaunajām mājām. Pēc otrās dienas var cālīšiem ļaut gulēt pusdienas laiku,  vienu stundu. Kad cālīšiem svars ir 150 – 160 grami, tos var likt gulēt arī naktī, bet kopumā diennaktī nevajadzētu ļaut tiem gulēt vairāk par astoņām stundām un pēc kārtas ne vairāk kā četrām stundām. Pēc ilgas gulēšanas cālīši jutīsies izsalkuši un izslāpuši, tāpēc jāraugās lai tiem būtu barotnēs barība un dzirdnēs ūdens. Pēc pamošanās cāļi ūdeni dzers vairāk kā parasti, raugieties lai tas pietiktu visiem.

Laiku, kad cāļu mītnē ir tumsa un atkal gaisma un atkal tumsa utt. sauc par gaismas režīmu.

To ievieš, lai ekonomētu elektrību un lai putniņi augtu stipri un veseli.

Galvenais nosacījums veselīga putna attīstībā ir neļaut tam izjust diskomfortu. Jebkurš pēkšņš troksnis var tos satraukt. Ja ir nepiemērota barība (pārāk liela izmēra granulas vai barība smalka kā milti), negaršīgs ūdens un barība, mitri pakaiši, pārāk silts vai par vēsu -  tas viss liks putniņam satraukties un attiecīgi nebūs gaidāmais svara pieaugums (3.tabula ). 

3. tabula 

Cāļu dzīvmasa 

Cālis apaļu dupsīti

Broileru fermās cālīšus parasti skaita simtos un tūkstošos un tad to sauc par ganāmpulku. Ganāmpulkā  cālīši nav visi vienādi.  Ja ganāmpulka veidošanai izmanto olas no viena vecuma māšu ganāmpulka tad izšķiļoties cālīšu augumam  nebūs lielas atšķirības. Taču ganāmpulkā vienmēr būs kāds vājāks un kāds stiprāks, kurš vienmēr paēdīs pirmais un tikai tad laidīs pie siles pārējos. Savukārt maziņākais un vājākais cālītis ēdīs vienmēr pēdējais. Jums cālīši jāvērtē pēc tā, kuru ir visvairāk un kādi tie ir.

Ja mazajiem cāļiem ir apaļi dupsīši un tos gribas paņemt rokās un paglaudīt, tad viss ir kārtībā un jūsu ganāmpulks ir vesels un tas saņem pilnvērtīgu barību. Ja pārsvarā cālīšiem ir spici dupsīši vai izceļās spārnu garums, tad pārskatiet cāļu ēdienkarti. Veselīgam cālim ir jāstāv stabili uz kājām, pūciņai jābūt pieglaustai, irdenai un tīrai, actiņām jābūt spožām un cālītim no jums jābēg.

Cāļu ganāmpulku ir jāuzskata kā viens veselums un, ja kādam cālītim ir kaut kas atgadījies, tad ir jānovēro vai tas pats neatkārtosies arī citiem. Cālīšiem traumas var  būt no asām barotņu malām, ja ir nepilnvērtīga barība, tad cālīši knābs viens otru. Cālīšiem patīk visur ielīst, tie ir ļoti ziņkārīgi, tāpēc neatstājiet mītnē priekšmetus, kurus tie var sev uzgāzt virsū vai kā citādi savainot sevi un citus.