Fazāni
Fazānu turēšana gaļas putnkopībai
Fazāni pieder pie vistveidīgo dzimtas (galliformes), kura apvieno 182 sugas ļoti dažādas pēc savas daudzveidības: lieluma, spalvu krāsas, izplatības, uzvedības, dzīves veida utt. Daudzas fazānu sugas tagad apmetušās vietās, kur agrāk tas nebija aklimatizējušās. Dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Fazānu (Phasianidae) putniem ir vairākas kopīgas īpašības, pēc kurām tos var atšķirt, t.i. tiem uz kāju pirkstiem trūkst ragveida zvīņas, apakšstilbs nav apspalvots (izņemot augšējo daļu), sejas daļa nav apspalvota, kājas garas (pie ātras skriešanas aste un galva vienā līnijā, un tā viegli noturēt līdzsvaru ātri skrienot). Atsevišķas fazānu sugas pieskaitāmas kā savvaļas medījuma putni, (parastais medījuma fazāns, daudzas kā dekoratīvas, piem., dimanta, zelta, sudraba, karaliskais).
Parastais fazāns (Phasianus colchieus) apdzīvo plašu Āzijas teritoriju un pēc teritorijas iedalās vēl 30 apakšgrupās. Pēc ķermeņa uzbūves fazāns līdzīgs vistveidīgiem, bet ar garāku asti. Ap acīm fazānam nav spalvu, bet sarkana ādas krāsa. Tēviņi no mātītēm atšķiras ar masīvāku ķermeni un krāšņāku apspalvojumu un garāku asti. Apspalvojuma krāsas ļoti bagātīgas – zelta, tumši zaļas, oranžas, violetas. Astes spalvas dzelteni brūnas, svītrotas, raibas. Parastā fazānu mātīte brūngani dzeltenu apspalvojuma krāsu ar sīkiem zīmējumiem – pleķīšiem, raibumiņiem. Parastā tēviņa garums -80-90 cm, mātītes ap 60 cm. Astes garums attiecīgi: 42-54 cm un 29-31 cm. Parastais fazāns savu dzīvi lielāko tiesu pavada uz zemes, vajadzības gadījumā var ātri skriet. Lido maz un slikti. Apmetas apaugušos krūmājos ar biezu zāli un tuvu ūdens tilpnēm. Pārošanas rituāls fazāniem sarežģīts. Savu teritoriju tēviņš sargā un ar citiem tēviņiem notiek niknas cīņas, līdzīgi kā gaiļi cīnās.
Parastā fazāna mātīte izdēj 7 līdz 18 olas olīvbrūnas ar zaļganu nokrāsu. Olas forma un lielums variē – garums 42-46 mm, platums – 33-37 mm. Olas masa ap 30-35 g. Perē no 21 līdz 27 dienām. Mātītes kamēr perē ļoti novājē, pat līdz 40 % no savas dzīvmasas. Tēviņš tai laikā uzturas tuvumā, bet perēšanā nepiedalās.
Fazāni izšķiļas vienlaicīgi un tie pārklāti ar biezu pūkojumu. Apžuvuši un zem mātes sasildījušies tie ir spējīgi jau skriet un patstāvīgi knābāt barību. Jau 3 dienā tie var sākt plānot jau lidot, bet 50 dienu vecumā jau labi lido 2-3 m augstumā. Pieauguša fazāna dzīvmasu sasniedz 4-5 mēn. vecumā. Sākotnēji jaunie fazanēni pēc izšķilšanās uzturas ligzdas tuvumā, vēlāk kad tie paaugās, tad dzīvo bariņos pēc dzimuma, pat līdz simtam īpatņu(mātītes tomēr mazākos pulciņos). Ziemā uzkrātie tauki izzūd, jo tiem grūti iegūt barību. Fazāni slēpjas no vēja pasargātās vietās.
Fazāni kā jau putni ir visēdāji. Dzīves sākumā tie vairāk lieto dzīvnieku barību (kukaiņus, tārpus), bet pieauguši tie vairāk lieto augu sēklas, dzinumus, augļus, ogas, zaļas lapas. Parastais fazāns maz baidās no cilvēka, bieži pat apmetas netālu no sējumiem piem., kukurūzas.
Parasta fazāna izplatītas šķirnes ir Aizkaukāza, Gruzijas, Ziemeļkaukāza, Persijas, Murgabas, Amudāras, Tadžikujas, Hirvīnas, Mandžūrijas fazāni. Katrs šīs šķirnes fazāns atšķiras pēc sava apspalvojuma krāsas, bet visi viņi pieskaitāmi pie parasta fazāna sugas. No šīm fazānu šķirnēm visplašāk pazīstamas ir Aizkaukāza un Ķīnas fazāni, kurus krustojot un veicot selekcijas darbu, izveidoja medību fazānus. Tagad tie jau izplatīti visā Eiropā un Amerikā. Tos audzē medību saimniecībās un atsevišķas līnijas krustojot iegūst arvien jaunus un jaunus hibrīdus. Krimā izveidota medību fazānu līnija pēc apspalvojuma purpurmelnā. Šie putni izceļas ar labu dējību un izšķilšanos. Ir arī izveidota līnija speciāli priekš putnu nobarošanas.
Mājas apstākļos fazānus tur voljēros, paredzot 2 m2 grīdas platības vienam fazānam. Tas ir no koka veidots karkass, kuru no trim pusēm un augšas apvelk ar cinkotu sietu, kura acu izmērs nav lielāks par 15 x 20 mm. Sietu ierok gar voljēra sienām 50 cm dziļumā zemē, lai suņi, lapsas vai citi plēsēji caur zemi neiekļūst pie putniem. Sieta acu mazais izmērs nepieciešams, lai voljērā neiekļūtu savvaļas žurkas, putni-zvirbuļi, zīlītes, baloži, kuri, protams, piekļūs barībai, bet bīstamākais, ka tie var ievazāt infekcijas. Voljēra ceturto sienu veido mītne, kurā putniem paslēpties. Izveidojot voljēru jāskatās, lai grunts 30-40 cm dziļumā būtu grants vai smilts pamatne, lai lietus ūdeņi ātri uzsūcas. Voljēros nedrīkst būt slapjas vietas - peļķes, jo tad dzīvnieki kļūst netīri un tos biežāk var apdraudēt kāda infekcija. Ja pamatni maina, jaunajam slānim var piejaukt dzēstos kaļķus (apmēram 2 kg/m2).
Voljērā jābūt silītes, dzirdnes, laktas. Laktas gan putni izmanto maz, tomēr tās nepieciešamas, ja audzē jaunputnus, lai vārgākie var izbēgt no spēcīgāko īpatņu „uzbāzības”.
Lai putni labi justos un būtu paēduši, tad vieta pie barības silītes jābūt:
līdz 2 mēn. vecumam – 10 cm
pēc 2 mēn. vecuma – 20 cm
Liekas silītes arī nav vajadzīgas, jo putni barību neizlieto un tā var bojāties. Sākotnēji fazānēnus baro uz paplātēm – koka, plastmasas vai cinkota skārda Paplāte ar izmēriem 30x70 cm būs paredzēta 40 fazānēniem līdz 20 dienu vecumam. Pieaugušiem fazāniem šāda izmēra paplāte noderēs priekš 7 putniem.
Dzirdne var būt stikla, plastmasas, bet labāk ūdensvakumdzirdnes.
Ēdināšana. Jaunus fazānēnus baro ar cieti novārītu, smalki sakapātu vistas olu. Tāpat smalki sagrieztu zaļo barību – lucernu, burkānu lakstiem, pelašķiem, nātrēm. Mājas apstākļos var izbarot arī ēdiena atliekas, tās sajaucot ar kombinēto spēkbarību, kuras sastāvā: kvieši, mieži, prosa, griķi, smalki malti zirņi un kukurūza. No dzīvnieku izcelsmes barības – biezpienu (ļoti garšo), kukaiņus, sliekas, bet no zaļās barības – smalki sagrieztus dārzeņus, saknes, svaigus zaļumus, kā arī klijas, spraukumus, raušus, lopbarības raugu un zivju miltus. Rudens un ziemas periodā, t.i. periodā, kad jaunie putni kļūst patstāvīgi, tiem pietiks ar 75-77 g diennaktī 1 putnam pilnvērtīgas barības. Kad tuvojas pārošanas laiks, barības daudzums jāpalielina vismaz uz 80 g putnam diennaktī. Palielina arī krīta, kaļķakmens vai smalcinātus gliemežvākus. Aprīlī, kad parasti notiek jaunu fazānēnu audzēšana, barība jāpalielina ar olbaltumvielu barību. Kādu tad barību būtu nepieciešamos izmantot? Barību var pagatavot pēc šādas receptūras:
Pieaugušo fazānu barības deva diennaktī, g
|
Barība |
Ziemā |
Vasarā |
|
Graudu un sēklu barība (kvieši, drupināta kukurūza, diedzēti mieži) |
50 |
45 |
|
Sakņaugi (burkāni, kartupeļi) |
10 |
20 |
|
Dzīvnieku barība (biezpiens, zivju milti u.c.) |
6 |
9 |
|
Vitamīnu barība (raugs, zivju eļļa) |
3 |
2 |
|
Minerālbarība (kaļķakmens, krīts, sāls) |
3 |
3 |
Barībai jābūt kvalitatīvai. Nedrīkst izbarot bojātus graudus un ar pelējumu. Silītes piepilda 2/3 no augstuma. Jāuzrauga ūdens kvalitāte un siltā laikā tas jāmaina 2-3 reizes dienā.
Kad jauniem putniem parādās dzimuminterese, tos nodala atsevišķos voljēros. Katrā voljērā ievieto 4 līdz 7 fazānu mātītes un vienu labi attīstītu fazāntēviņu. Atkarībā no šķirnes dzimumattiecība var mainīties, bet vidēji tā nepārsniedz 1:8.
Katrā voljērā jābūt vienai perēšanas kastei. Parasti to gatavo no koka: augstums 40 cm, platība 40x50 cm, tajā ieklāj salmus. Priekšējā daļa kastei ir restota, caur kuru fazānmātīte var paēst, bet nevar izkļūt. Fazānēni brīvi staigā pie mātes un ārpus perēšanas kastes. Kad fazānēni sasnieguši 10 dienu vecumu, kastei restes var noņemt un saime var brīvi pārvietoties pa voljēru
Fazānēnus var izinkubēt arī inkubatorā un apžuvušus tos var pielaist pie perētājas, kura ievietota perēšanas kastē. Pievienošanu iesaka izdarīt vēlu vakarā, kad fazānmātīte tup uz mākslīgām olām, ievietotam perēšanas kastē. Novērots, ka ja izdētas olas novāc no ligzdas, tad fazānmātīte izdēj vairāk. Vispār dējība nav augsta, bet atsevišķām šķirnēm, līnijām min pat neticamus rādītājus. Tā amerikāņu informācija, ka ganāmpulkā NSW daži fazāni sasnieguši 130 olas no putna sezonā. Vidēji ganāmpulkā 60 olas no mātītes sezonā (šķirne Ringneck). Tomēr autors neiesaka plānot vairāk par 20 olām no fazānmātītes sezonā. Iepriekšējie dati ir sasniegti selekcijas fermā.
Kādā vecumā tad fazānus varētu realizēt gaļai? Kā minimums 16 nedēļu vecumā tiem jāsasniedz - mātītēm 900 g, tēviņiem – 1200 g. Tad arī var domāt par putnu realizāciju.
Kāda tad ir fazānputnu gaļa? Fazānu gaļa (pēc apkopotiem vidējiem datiem) satur: ūdeni – 68.5 %, olbaltumvielas – 28.5 %, taukus – 1 %. 100 g produkta satur 120 (504) kkal (KJ). Sausāka ir tikai ūdensputnu gaļa. Kā medījuma gaļa augsti tiek vērtēta visos pasaules restorānos.
Profesors, Dr.agr. Jānis Nudiens
05.08.08.
