• Par mums
• Statistika
• Pasākumu kalendārs
• Vēsture
• Putnkopība
  • Broileri
  • Dējējvistas
  • Strausi
  • Pērļu vistas
  • Fazāni
  • Paipalas
  • Gaļas baloži
  • Inkubācija
• Veterinarija
• Likumdošana
• Speciālisti
• Sludinājumi
• Uzdot jautājumu
• Kontakti
• Noderīgas saites
• Forums

Gaļas baložu audzēšana

J.Nudiens, LLU Agrobiotehnoloģijas institūta profesors

            Baložu audzēšana ir viens no daudzajiem cilvēku vaļaspriekiem. Baloži cēlušies no savvaļas pelēkajiem baložiem, kuri arī pašreiz Latvijā plaši izplatīti. Atkarībā no baložu izmantošanas veida, to šķirnes iedala šādos virzienos: pasta (sporta), kārpbaloži, dekoratīvie, gaļas un milzbaloži, vistbaloži, lidotājbaloži (kurus vēl sadala kūleņotājos, augstlidotājos, spārnsitējos, nokarenspārneņos). Tautsaimniecībā praktiskā nozīme ir tikai gaļas baložu šķirnēm (vairāk kā 50 šķirnes): milzbaloži , vistveidīgie un gaļas, skat. 1. tabulu.

            Baložus uzturā lietoja jau senajā Grieķijā, Romā, Ēģiptē, jo tika novērtēta šo putnu gaļas diētiskā vērtība un veselīgums. 20. gs. sākumā ASV aizsākās baložu audzēšana gaļas ieguvei, bet Eiropā ar baložu gaļas audzēšanu visvairāk nodarbojās Itālijā, Ungārijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā.

            Racionāla, intensīva baložu audzēšana nodrošina jaunputnu nobarošanos līdz 600-800 g 28-35 dienu laikā. Tā saucamais skvobs – jauns, nobarots balodītis, vecumā ap 4 nedēļām un dzīvmasā ap 340-680 g, maksā dārgi. Piem., Montreālas restorānā „Sicilijas stila” skvoba porcija maksā 125 USD. No viena baložu pāra gadā var iegūt 6-8 metienus (šķīlumus).

            Latvijā ar baložu audzēšanu gaļas ieguvi nodarbojas Raitis Mertens z/s „Mikas” Ausekļos, Ventspils raj. Užavas pagastā.

            Pie baložu bioloģiskām un saimnieciski derīgām īpatnībām jāatzīmē, ka baložiem ir maza galva, īss kakls un salīdzinoši īsas kājas ar 4 pirkstiem. Knābis plāns, vairāk vai mazāk pagarināts, nedaudz sabiezināts priekšējā daļā. Ausis pārklātas ar apspalvojumu. Apspalvojums ciets, stingrs, blīvi piesegts pie ķermeņa. Starp spalvām visapkārt ķermenim atrodas garas diegveidīgas pūciņas. No spalvu aizmetņu dziedzeriem izdalās talkam līdzīga viela, kas pasargā apspalvojumu no mitruma. Labi attīstītas krūtis ar garu krūšu kaulu. Apspalvojuma krāsa var būt dažāda, sākot no vienkrāsainas līdz atšķirīgu krāsu raibumam. Ja spalva nesatur krāsu pigmentu, tad tā ir baltā krāsā, jo ragvielā, no kā sastāv spalva atrodas daudz mazu gaisa pūslīšu, kas rada baltas krāsas efektu. Tēviņu un mātīšu, kā arī jaunputnu apspalvojums vairumam vienāds, bet dzimumus atšķir pēc putnu lieluma – tēviņi lielāki par mātītēm.

            Baloži ir veikli un izturīgi putni, jo daudz kustas meklējot barību zemē. Lielākoties pārtiek no daudzveidīgiem augu valsts līdzekļiem: sēklām, ogām, zāles dzinumiem, kā arī maziem gliemežiem, tārpiem, kāpuriem, kuri tiek uzņemti nejauši knābājot barību no zemes. No minerālvielām labi izmanto sāli, granti. Daudz patērē ūdeni dzerot, jo nepieciešams ne tikai remdēt slāpes, bet arī atmiekšķētu cietos graudus gremošanas traktā. Labprāt peras ūdenī un liedējas lietū.

            Baloži ir monogomi – dzīvo pāros. Dabā brīvs baložu tēviņš atrod ligzdošanai piemērotu vietu, to sargā no sāncenšiem. Sastopot mātīti, lido tai pretī, sāk to aplidot, plaši izplešot astes spalvas un spārnus, tad aicina mātīti nolaisties. Veiksmes gadījumā tēviņš piepūš gaisu krūtīs, nolaiž asti, izdara līkumotas kustības uz vienu – otru pusi. Ja ir notikusi sapārošanās, tad pāris turas kopā.

 1.tabula

Gaļas baložu šķirnes

            Pēc sapārošanās tēviņš sāk pienest materiālus ligzdai, bet mātīte tos zem sevis izkārto, veidojot ligzdu. Baložu ligzdas nav rūpīgas, dažkārt cauri var redzēt izdētās olas. Vienu ligzdu izmanto vairākus gadus pēc kārtas. Visbiežāk izdēj 2 olas, gada laikā ir vairāki metieni – 4-6 metieniem. Mērķtiecīgas audzēšanas rezultātā, metienu skaits pieaug līdz pat 8 reizēm. Olas perē abi vecāki – tēviņš tup 10-16 stundas, mātīte atlikušo laiku. Baložu olas, atkarībā no šķirnes, sver 17-27 g, tās ir bāli dzeltenā krāsā ar brūnganīgu tonējumu. Vispirms izšķiļas viens mazulis, pēc 10-12 stundām otrs. Reizēm starplaiks ir īsāks vai pat izšķiļas reizē. Pilnīga izšķilšanās notiek 18-24 stundu laikā. Baložu mazuļiem, atšķirībā no cāļiem vai pīlēniem, pirmajās dzīves dienās nepieciešama regulāra barības uzņemšana un siltuma ieguve no vecākiem. Mazuļi izšķiļas akli, pārklāti ar retu pūku, līdz ar to ir nepieciešams, lai tos sildītu vecāki. Pēc izšķilšanās, pirmo reizi tie tiek baroti pēc 4-6 stundām. Pirmā un otrā putnēna attīstība norit nevienmērīgi, ko ietekmē izšķilšanās starplaiks. Ap 22 dzīves dienu dzīvmasas attiecības izlīdzinās un 60-70 dienu vecumā jau sasniedz pieauguša putna masu.

            Baložiem, salīdzinot ar vistām un pīlēm, gan anatomiski, gan fizioloģiski ir atšķirīgs gremošanas trakts. Barības vadā atrodas paplatinājums-guza, kurā tiek aizturēta un uzkrāta barība, kas, savukārt, tiek samitrināta un mīkstināta, tādā veidā tā ir labi izēdināma mazuļiem. Šajā padziļinājumā izdalās „putna piens”  - gļotas, kas ir mazuļu barība to dzīves pirmajās dienās. Vecāki, atrijot to, no knābja knābī izēdina mazuļiem. Šis „putna piens” ir balti dzeltenā krāsā ar krējuma konsistenci. Tas satur 64-82 % ūdeni, 9-10 % olbaltumvielas, 7-13 % ogļhidrātus un taukus,1.6 % minerālvielas, kā arī A,D,E un B vitamīnus. Ar šo barību mazuļus baro7-8 dienas, tad barība kļūst rupjāka. No 12 dienu vecuma tie sāk ēst pieaugušu putnu barību.

            Ligzdā putnēni uzturas 1 mēnesi. Pirmajās dzīves dienās, ja nav vecāku, 10-15 minūšu laikā sāk drebināties un salt. 4-8 dienu vecumā ir spējīgi palīst zem vecākiem.No 8 dienu vecuma var jau palikt ilgāk vieni, ir atvēruši acis. 9-10 dienu vecumā sāk paši sev tīrīt spalviņas, izdara pirmos spārnu vēzienus. Ķermeņa temperatūra ir nostabilizējusies, bet putnēni vēl ir siltumprasīgi. 14-20 dienu vecumā labi staigā, 30 dienu vecumā ir pilnīgi apspalvojušies, pamet ligzdu, taču uzturas ligzdas tuvumā, prasot vēl no vecākiem barību. 32-34 dienu vecumā pārliecinoši lido kopā ar vecākiem. 7 nedēļu vecumā spalvas nomainās uz pieaugušu putnu apspalvojumu. 2-2.5 mēnešu vecumā vairs nepīkst, bet dūdina. 5 mēnešu vecumā parādās pirmie dzimuminstinkti. Dzimumgatavība iestājas pirmā dzīves gada beigās. Mūža ilgums sasniedz 15-20 gadus.

            Baloži uzturas baros un ir dienas putni. Spalvu mešana – regulārs fizioloģisks process, kas ietekmē putnu vielu maiņu. Baložu muskulatūra kļūst vāja, elpošana apgrūtināta, novēro mēles dzeltēšanu, acu gļotāda zaudē dzidrību, mēdz atteikties no barības. Pazeminās imunitāte. Īpaši intensīva spalvu maiņa notiek janvārī – februārī, ja ir stiprs sals, tā pārtraucas. Pilnīga spalvu maiņa beidzas aprīļa sākumā. Šajā laikā nenotiek olu dēšana.

            Baložus audzē voljēros, būros, baložu mītnēs (būdās). Francijā, ASV, Itālijā baložus gaļai audzē rūpnieciski baložu fermās, kur barošana, dzirdināšana ir mehāniska, katram baložu pārim ir sava ligzda, nodrošinot katram 0.3-0.4 m² lielu platību. Fermā katrai sekcijai no ārpuses ir pievienots voljērs, apjozts ar stieplēm, lai neiekļūtu savvaļas putni, dzīvnieki

            Vienkāršās audzētavās baložus audzē brīvā dabā, kur paši meklē sev barību. Ir ierīkotas ligzdas, tās ir novietotas zem jumtiem. Šādi ir izdevīgi turēt mājas un bezšķirnes/hibrīdus baložus, tie ir pastāvīgāki, pielāgojušies apkārtējai videi, sasniedz 500-600 g, bet mazāk piemēroti tieši gaļas šķirņu baložu audzēšanai.

            Audzēšanu var veikt arī baložu mājās, kas ir ierīkotas māju bēniņos vai ir speciāli būvētas. Tām jābūt plašām, gaišām, ar pieejamību tīram un svaigam gaisam, nedrīkst būt caurvējš. Novietojumam jābūt pret D vai D-A, jo saule labvēlīgi ietekmē sevišķi jauno putnu attīstību un augšanu. Mītnes var būt celtas arī no ķieģeļiem, koka, metāla (no iekšpuses sienas izklātas ar kokmateriālu).

            Baložu mītņu celtniecībā un pielāgošanā jāņem vērā, kāds daudzums un kādas šķirnes tiks audzētas, īpaši, ziemas periodā. 1m² grīdas platības nepieciešamas 2-3 gaļas baložu pāriem. Vienam balodim nepieciešams 1 m³ gaisa platības. Ja ir liels skaits baložu, mītne jāsadala  sekcijās, katrā ne vairāk kā 10-15 baložu pāru. Vēlams, ka mītnē ir atsevišķi nodalījumi pieaugušajiem putniem un jaunputniem, kā arī atsevišķa vieta, kur glabāt graudus, minerālbarību un inventāru. Šo telpu izvietojumu plāno 1 vai 2 stāvos.

            Projektējot mītni, svarīgi ir aprēķināt durvju, logu izmērus. Durvīm jābūt 150-180 cm augstām un 55-70 cm platām, vēlams, ka tās ir dubultas – ārējās un iekšējās no restēm, kas apjoztas ar tīklu. Siltā laikā ārējās durvis tur atvērtā veidā, līdz ar to uzlabojas ventilācija un apgaismojums. Logu izmēriem jābūt 1/10 no grīdas platības.

            Maziem lodziņiem baložu ielidošanai/izlidošanai vēlams būt 10-25 cm augstiem un 10-20 cm platiem, tie nepieciešami pa diviem katrā nodaļā, no grīdas 10-15 cm augstumā, ņemot vērā baložu šķirni. Ja šie lodziņi ir par augstu, tad jāierīko papildus traps, pa kuru baloži tiek līdz lodziņam.

            Grīdām izmanto dēļu materiālus, kuri no zemes ir vismaz 25 cm augstumā, lai izvairītos no mitruma, mītnes augstumam jābūt vismaz 1.8-2.0 m.

            Liela nozīme ir mītnes ventilācijai, kuru nodrošina vēdlūciņas 10-15 cm augstumā no grīdas, kas ir aizklātas ar restītēm. Tām ir jābūt ar cieši noslēgtām durtiņām vai aizslietni, kurus aizver aukstuma periodā. Ventilācija novērš paaugstinātu gaisa mitruma daudzumu, kas ir ļoti bīstams baložiem. Lai izvairītos no caurvēja, logus vēlams ierīkot vienā pusē. Gaļas baložu mītnēs vēlams nodrošināt papildus siltumu ar apkuri un mākslīgo apgaismojumu, lai regulētu dienas ilgumu.

            Ziemās grīdu var nosiltināt ar kūdru, rupjām smiltīm, rupjām skaidām. Šie pakaiši arī atvieglina grīdu tīrīšanu. Brīvi turot baložus, tos jāizvieto samērā tālu no daudzstāvu mājām un augstiem kokiem, kas apgrūtina baložu pārvietošanos, kā arī no augstsprieguma, telefonlīniju stabiem. Aizliegts baložus audzēt tuvu liellopu mītnēm, zirgu novietnēm, putnu fermām, lai izsargātos no parazitārām un infekcijas slimībām. Lai atvieglotu baložu iekļūšanu savā mītnē, no ārpuses pie lodziņa ierīko paceļamu/nolaižamu tiltiņu.

            Voljēri – ļoti piemēroti gaļas baložu audzēšanai, jo brīvi pieejama saule, ūdens, kur pērties, zaļbarība, un var brīvi staigāt. Voljēru ierīko uz paaugstinājuma noteiktā augstumā no zemes vai jumta. Neatkarīgi, kāds tas ir, tam jāatbilst veterināri sanitārajām prasībām. Vienam balodim rēķina 0.5 m² grīdas platības un ne mazāk kā 1 m³ gaisa. Voljēram jābūt pilnīgā nepieejamiem kaķiem, suņiem, grauzējiem. Priekšējo pusi nosedz ar tīklu, kura izmēri ne lielāki par 5 cm, lai izvairītos no savvaļas putnu iekļūšanas. Z un R pusi nosedz, durvīm jābūt dubultām, lai izvairītos no baložu izkļūšanas ārā.

            Katrā mītnē balodim jānodrošina sava vieta sēdēšanai un ligzdošanai. Pie sienām izveido plauktiņus – latiņas, kas sevišķi vēlami baložiem ar apspalvotām kājām, lai nesmērētos apspalvojums. Vienam balodim paredz 30 cm lielu plauktiņu-latiņus.

            Ligzdošanai ierīko nodalījumus ar plauktiem, kuros ievieto ligzdu kastes. Vēlams, lai tās ir ērti ielikt un izņemt. Plauktu garums  ir 70-80 cm, platums un augstums 30-40 cm. Ligzdu kastes ir 60 x 56 x 50 cm lielas, tās ievieto plauktos vienu uz otras. Kad baložu mātīte baro putnēnus un gatavojas jaunu olu dēšanai, kasti sadala 2 daļās ar 15 cm lielu starpsieniņu, kurai jābūt brīvi izņemamai. Ligzdas var būt dažādas, visbiežāk izveido četrstūrainas kastes 20-25 cm garas, 4-7 cm augstas. Mēdz būt arī apaļas formas 20-25 cm diametrā un 6-7 cm augstas, kuras izgatavo no ģipša vai koka. Katram pārim jānodrošina divas ligzdas.

            Barotavās jāparedz atsevišķa vieta graudiem un atsevišķa minerālbarībai. Barotavu skaits atkarīgs no baložu skaita. Vienam balodim jāparedz ne mazāk kā 5-8 cm no barotavas, tām ir jābūt viegli tīrāmām un dezinficējamām.

            Dzirdnēs regulāri jāmaina ūdens, lai tas būtu svaigs un tīrs. Dzirdņu veidi ir visdažādākie, tāpat kā trauki, kur baložiem pērties. Automātiskajās dzirdnēs ūdeni jāmaina pirms katras ēdināšanas reizes.

            Ziemas periodā un slēgtās mītnēs speciālās kastēs diedzē graudus, lai putnus nodrošinātu ar zaļbarību.

            Jānodrošina arī būris transportēšanai, kā arī būris īslaicīgai neliela skaita baložu turēšanai karantīnas laikā.

            Temperatūras režīms – vasaras laikā mītnēs ne augstāk par 20⁰ C, ziemas periodā -5-7⁰ C. Baloži slikti pacieš karstumu, sevišķi novājinātie. Jāierobežo ēdināšana, sevišķi ar graudiem. Karstums ir laba mikrovide putnu ērcītēm, blaktīm, spalvgraužiem. Pārkaršana ir visbiežāk sastopamākā parādība vasarās.

            Apsaldēšanās visbīstamākā ir agri pavasarī, jo ietekmē mazuļu augšanu un attīstību, aktivizē apslēptās infekcijas.

            Baložu ēdināšanā jāievēro, ka atšķirībā no citiem mājputniem, ir īss gremošanas trakts, attiecībā pret ķermeņa garumu, tas ir 1 : 7, tāpēc ir augsta barības izmantojamība. Racionālai barībai jāsatur ne mazāk kā 15 % proteīna un ne vairāk kā 5 % kokšķiedras.

2. tabula

Izēdināmas barības sastāvdaļas (līdzekļi)

            Ēdināšana ziemā – uzsāk oktobrī, izvēlas graudus, kas satur mazāk olbaltumvielu, lai izsargātos no pārošanās instinkta . Ir nepieciešama barība, kas sekmētu zemādas tauku uzkrāšanos, kuri kalpotu kā siltumenerģijas avots ziemā, kā arī kalpotu kā jaunu spalvu avots spalvu maiņas laikā.

            Vispiemērotākā barība ir 70 % miežu un 30 % auzu maisījuma. Var arī izēdināt 40 % miežu, 40 % auzu, 10 % lēcas un 10 % kukurūzas maisījuma. Ieteicams arī izbarot sāls ūdenī vārītus kartupeļus kopā ar kviešu sēnalām.

            Lai saglabātu spalvu elastību un mīkstumu, iesaka izbarot rapša un linu sēklas ik pārdienas, ne vairāk kā 45-50 g 15 pāriem.

            Ēdināšana pirms pārošanas – 2-3 nedēļas pirms pārošanas ierobežo graudu daudzumu, kuri satur olbaltumvielas, taču barības daudzumu nepalielina. Nedaudz pievieno kaņepju sēklas. Barības sastāvu sastāda: 15 % zirņi, 15 % vīķi, 20 % prosa,     20 % auzu pārslas, 20 % mieži, 10 % drupināta kukurūza. Pie šādas barības jāpieradina pakāpeniski vairāku dienu garumā. Diennakts deva vienam putnam ap 45 g.

            Ēdināšana vairošanās laikā – barībai jābūt olbaltumvielu un minerālvielu bagātai, lai nesamazinātos dzimumfunkcija un mazuļu dzīvotspēja. Vispiemērotākie ir pākšaugi kopā ar jodkāliju (2 mg 1 putnam). Barības sastāvu sastāda: 20 % zirņi, 10 % vīķi, 20 % prosa, 10 % kvieši, 10 % kukurūza. Diennakts deva ir apmēram 60 g vienam putnam. Nedrīkst trūkt minerālvielu.

            Ēdināšana spalvu maiņas laikā – tas ir periods, kad organisms patērē daudz barības vielu jaunu spalvu izveidei, tāpat kā olu dēšanas laikā, tādēļ barībai pievieno linu sēklas, kaņepes un saulespuķu sēklas – 5-10 % no barības sastāva. Diennakts deva ir apmēram 50 g vienam putnam. Ieteicams barībai pievienot zivju eļļu kapsulās.

            Mazuļu ēdināšana – pēc izšķilšanās bez barības mazuļi var izdzīvot apmēram 1 diennakti, tad iet bojā. Kad mazuļi ir apžuvuši un sasildījušies, pirmo reizi barību uzņem pēc 6 stundām. Pirmā barība ir „putna piens”, kas izveidojas vecāku dziedzerkuņģī. Tam ir krējuma konsistence, dzeltenā krāsa, pēc 3-4 dienām kļūst biezāks. Tā sastāvā ir ūdens- 64-82 %, tauki – 7-13 %, olbaltumvielas – 10-19 %, minerālvielas – 1.6 %, A, D, E, B vitamīni. Šī barība palielina mazuļu dzīvmasu pat 2 reizes.

            Ar šo „pienu” putnēnus baro, līdz tie sasniedz 4 nedēļu vecumu. No 6-7 dienu vecuma papildus sāk ēst atmiekšķētus graudus, katru dienu deva palielinās. 18-20 dienu vecumā sāk barot atsevišķā traukā ar kviešiem, prosu. Sasniedzot 1 mēneša vecumu, jaunie putni ir iemācījušies ēst pieaugušo putnu barību.

            Jaunputnu ēdināšana – pēc atšķiršanas no vecākiem, jaunputniem nepieciešams palielināts barības daudzums, kuru samazina, kad acu varavīksnes krāsa kļūst tāda pati kā vecākiem. Tos baro 3 reizes dienā, no rīta un pusdienas laikā ar samazinātu barību daudzumu, vakarā ar palielinātu barības devu. Iesaka barībai pievienot dažus pilienus zivju eļļu. Lielā daudzumā dod kviešus, nedaudz vīķus un zirņu-miežu maisījumu. Kad jaunputni sāk lidot barā, barības devu samazina, dodot zirņus un vīķus vienādā daudzumā. Diennakts deva vienam putnam apmēram 40 g.

            1 kg dzīvmasas iegūšanai barības daudzums svārstās atkarībā no baložu pāra saimnieciskās vērtības un to turēšanas. Rūpnieciskai ražošanai vidēji nepieciešams 6-7 kg graudu, ja gadā iegūst 12-15 mazuļus.

            Diennaktī balodim 600-700 g lielu dzīvmasu nepieciešams 50-65 g graudu un    10 g minerālbarības un zaļbarības.

            Vaislas ganāmpulka audzēšana ir atkarīga gan no pareizas pāru atlases, gan no turēšanas apstākļiem. Dienas ilgumam jābūt ne mazākam kā 14 stundām, temperatūra ne zemāka par 0. Vidēji gadā no gaļas baložu pāra var iegūt 9 metienus ar 18 mazuļiem ar kopējo gaļas daudzumu – 8.5 kg. Kad mazuļi sasniedz 2-3 nedēļu vecumu, mātītēm sākas jauns dēšanas cikls, tādēļ ievieto otru ligzdu, kurā olas pārvieto. Tēviņš turpina barot mazuļus, bet mātīte perē. 6-7 nedēļu vecumā jaunputnus atšķir no vecākiem.

            Audzējot baložus gaļai, ņem vērā to produktivitāti – gaļas pieaugumu, kas ir saistīta ne tikai ar iedzimtību, bet arī ar citiem faktoriem: turēšanas apstākļiem, barošanu, kopšanu un arī ar putnu auglību: metienu skaitu, procentuāli izšķīlušo putnēnu skaitu, iegūto kopējo gaļas daudzumu.

            Dzimumu noteikšana – parasti tēviņi ir lielāki par mātītēm, tiem ir lielākas galvas, biezāks knābis, kaklam izteiktāks metālisks spīdums.

            Dzimumu var noteikt arī pēc izturēšanās – turot rokās baložu tēviņu un nedaudz pavelkot knābi, tas raus galvu atpakaļ, mātīte – nē. Riesta laikā  tēviņš dūdina, izpleš asti, izdara riņķveida kustības.

            Pāru izvēle – pāro tikai veselus, spēcīgus un šķirnes baložus, jo pāru atlasei ir ļoti liela nozīme ciltsdarbam. Parasti tēviņš pats izvēlas mātīti, tomēr rezultātu sasniegšanai audzētājs pats izveido pārus.

            Baložu produktivitātes spējas katru gadu pieaug, tad izlīdzinās, bet piektajā gadā strauji krītas. Visproduktīvākie tie ir 1-2 gadu vecumā.

            Olu dēšana – 12-15 dienas  pēc pārošanās, mātīte izdēj pirmo olu, visbiežāk agri no rīta vai dienas vidū, tad tai jāatpūšas. Jaunajām un vecām mātītēm var novērot olu aizturi olvadā, kas nereti izsauc to nāvi, tādēļ profilaksei tām jānodrošina kustības un optimāla barība. Nākamā dēšana atsākas, kad iepriekšējā metiena mazuļi vēl nav sākuši lidot.

            Perē 17-18 dienas, retāk 20 dienas. 5-6 dienā vēlams pārbaudīt olās embrija attīstību ar ovoskopu. Neapaugļotas olas ir dzidras, gaisa kamera palielināta. Šādas olas atstāj ligzdā, attiecīgi vēlāk var pielikt citu putnēnu no cita metiena, un tad olu izņem. Svešus mazuļus vēlams ievietot naktī.

            Izšķilšanās – perēšanas beigās, lai izvairītos no traucētas izšķilšanās, nav vēlams bieži apskatīt olas. 10-12 stundas pirms šķilšanās, olas strupajā galā parādās maza plaisiņa, tad 10-12 stundu laikā izšķiļas mazulis, visbiežāk agrā rītā vai dienā. Karstā laikā, lai atvieglotu izšķilšanos, 1-2 dienas ātrāk ligzdu apsmidzina ar siltu ūdeni, jo mitrums mīkstina  olas iekšējo apvalku.

            Baložu gaļas ražošana.

            Nobarojot gaļai jāraugās, lai to kuņģis pirms katras ēdināšanas būtu tukšs. Vienā diennaktī balodim izēdina 55-60 g barības. Jaunputnus nobaro 10-14 dienas, īsi pirms kaušanas, baltās gaļas ieguvei, pie barības pievieno mazsālītu pienu.

            Parasti baložus gaļas ieguvei kauj 28-35 dienu vecumā, tie vēl slikti lido, gaļa ir mīksta. Atkarībā no šķirnes un turēšanas, ēdināšanas apstākļiem, jaunputnu dzīvmasa sasniedz 600-800 g, bet pieaugušo dzīvmasa – 850-1400 g.

            Diennakti pirms kaušanas putnus nebaro, lai gremošanas trakts būtu tukšs, arī gaļas kvalitāte ir labāka. Kaušanas tehnoloģija kā citiem mājputniem, bet kautķermeni labāk apstrādāt ar sauso metodi, jo gaļa ir kvalitatīvāka, arī spalvas vēl var izmantot. Vispirms izrauj lielās spalvas no astes un spārniem spalvu augšanas virzienā, bet sīkās spalvas rauj pretī augšanas virzienam. Sāk plūkāt no kakla, tad no krūtīm, muguras un kājām. Kautķermeni jāatspalvo, kamēr vēl tas nav atdzisis. Pēc atspalvošanas kautķermeni apsvilina ar uguni, tad to nomazgā ar siltu, tad aukstu ūdeni.

            Pēc kautķermeņa apstrādes nogriež galvu, kājas un spārnus. Tad pārgriež vēdera dobumu, izņem iekšējos orgānus, vispirms izņemot žultspūsli, nomazgā.

            Baložu gaļa satur viegli sagremojamās olbaltumvielas – 22 % (vistām-17.5 %), tā ir ārstnieciska un diētiska. Garšas īpašības līdzīgas kā savvaļas putniem.

            Vislielāko gaļas daudzumu var iegūt no kingiem – 4 nedēļu veci tēviņi sver 595 g, mātītes – 530 g, teksānieši – tēviņi – 550 g, mātītes – 544 g. Vislielākais kautiznākums arī ir kingiem (63.3-69.3 %).

            5. nedēļu vecumā gaļas īpašības pasliktinās. Tas ir periods, kad mazuļi pamet ligzdu. Štraseri šo periodu panes labāk par kingiem.