Inkubācija
- Putnu olās ir visas embrija augšanai un attīstībai nepieciešamās barības vielas un ūdens, tāpēc embrijs, ja ir nodrošināti attiecīgi ārvides apstākļi, aug un attīstās ārpus mātes organisma. Cāļus var izperēt ne vien paši putni, bet to var izdarīt arī mākslīgi - speciālos aparātos, ko sauc par inkubatoriem. Cāļu izperēšanu inkubatoros sauc par inkubāciju (latīņu val.- incubatis- putnu izperēšana no olām).
- Inkubācijas režīms ir apstākļu komplekss, kas nepieciešams inkubatorā embrija attīstības laikā, t.i. temperatūra, mitrums, gaisa apmaiņa, olu stāvoklis inkubatorā, un citi, mazāk svarīgi apstākļi (olu atvēsināšana, aprasināšana).
Dažādos embrija attīstības posmos nepieciešami atšķirīgi ārējās vides apstākļi, tāpēc attiecīgi jāmaina inkubācijas režīms. Inkubācijas režīms ir atkarīgs arī no inkubatora tipa un putnu sugas; tas norādīts instrukcijā par inkubatora izmantošanu. Taču inkubācijas režīma pamatnoteikumi jāievēro visos gadījumos. Šie pamatnoteikumi izstrādāti, ievērojot embrija attīstības bioloģiskās stadijas.
- Dīgļa attīstības sākumā, lai veicinātu tā augšanu un attīstību, jānodrošina maksimāla olu apsildīšana, kā arī pietiekams gaisa mitrums, kas aizkavē ūdens iztvaikošanu no olām.
- Inkubācijas perioda vidū nepieciešama pakāpeniska temperatūras pazemināšana, jo dīgļa attīstība šajā posmā nedaudz palēninās un tas pats sāk ražot siltumu. Lai veicinātu tā ūdens izdalīšanos, kas sakrājies dīgļa segās, pakāpeniski jāsamazina gaisa mitrums. Turklāt, lai nodrošinātu skābekļa pieplūdi un vielmaiņas gāzveida produktu aizvadīšanu, pakāpeniski jāpalielina gaisa apmaiņa.
- Inkubācijas pēdējā (šķilšanās) posmā olām jānodrošina pietiekams siltuma atdeve, jo tad daudz siltuma izdala embriji. To panāk, pazeminot temperatūru. Lai nodrošinātu arvien pieaugošo vajadzību pēc skābekļa un vielmaiņas gāzveida produktu aizvadīšanu, jāpastiprina gaisa apmaiņa.
Zemāk dotajā tabulā norādīti orientējošie inkubācijas režīmu piemēri olu inkubācijai rūpnieciskajos inkubatoros.
|
Putnu suga |
Ikubācijas laikā |
Šķilšanās laikā | ||
|
Sausā termometra rādītāji ºC |
Mitrā termometra rādītāji ºC |
Sausā termometra rādītāji ºC |
Mitrā termometra rādītāji ºC | |
|
Vistas |
37,8 (1.-6. diennaktī) 37,5 (7.-18. diennaktī) |
30,0 29,0 |
37,0 (19.-21. diennaktī) |
32,0 |
|
Tītari, pīles* |
37,5 (1.-24.diennaktī) |
27,5 |
37,2 (25.-27. diennaktī) |
Neregulē |
|
Zosis** |
37,6 (1.-27. diennaktī) |
28,0 |
37,2 (28.-30. diennaktī) |
Neregulē |
|
|
* Pīļu olas no 13.-24. dienai 2 reizes diennaktī atvēsina ar vēsu gaisu, bet pēc tam aprasina ar vāju (rozā) kālija permanganāta (tautā saukti par zilajiem graudiņiem) šķīdumu.
** Zosu olas no 16.-28. inkubācijas dienai 2 reizes diennaktī 15-20 minūtes atvēsina ar vēsu gaisu, bet pēc tam aprasina ar vāju (rozā) kālija permanganāta šķīdumu.
Paipalu olas inkubācijai sāk iegūt no 70 dienas vecām paipalām. Inkubatorā jāuztur 38 ºC, 60-90% mitrums. Cāļi šķiļas pēc 17 dienām.
Regulāra olu apgrozīšana inkubācijas laikā (min.4 reizes dienā) veicina olu vienmērīgu sasildīšanu un liekā mitruma iztvaikošanu, aizkavē dīgļa un tā apvalka izžūšanu un pielipšanu čaumalai.
Inkubācijai izmanto tikai svaigas olas,ar pareizu formu, ar vienu dzeltenumu, ar tīru, gludu, nebojātu čaumalu.
Pieļaujamais uzglabāšanas ilgums vistu un tītaru inkubācijas olām ir ne vairāk par 6 dienām, pīļu olām - ne vairāk par 8 dienām, zosu olām - ne vairāk par 10 dienām.
Pirmajās piecās uzglabāšanas dienās pārmaiņas olās noris ļoti lēni, bet pēc tam strauji pastiprinās. Olām novecojot un izžūstot, pasliktinās to inkubācijas īpašības un olas biežāk inficējas ar dažādiem mikroorganismiem. Jo svaigākas olas inkubē, jo lielāks ir cāļu šķilšanās procents.
Optimālas apaugļotības nodrošināšanai svarīga ir arī vīrišķo un sievišķo vaislas putnu attiecība ganāmpulkā:
Dējējvistām 1:10 (gaiļi:vistas)
Pīlēm 1:5
Tītariem 1:4
Zosīm 1:3
Materiāls sagatavots pēc: E. Ozola, M. Līkopa, J. Nudiens “Putnkopība”, Rīga, “Zvaigzne ABC” 1990.
