Paipalas
Gaļas paipalkopība
J.Nudiens, LLU Agrobiotehnoloģijas institūta profesors
Pati mazākā vistveidīgo kārtā fazānu dzimtā no pārtikas olu ražotājām ir paipala. Paipalas parasti iedala divās grupās: amerikāņu paipalas (10 ģintis) un Vecās Pasaules paipalas (5 ģintis). Parasti paipalkopībā izmanto šādu sugu paipalas: parasto (Coturnix), cekulainā (Lophortyx) un knābzobainā (Colinus) paipala.
Pieaugot interesei par uztura dažādošanu, pieaug arī interese par netradicionālo putnkopību, t.i. paipalu, pērļu vistu, fazānu, gaļas baložu un strausu audzēšanu un šo putnu iegūtās produkcijas lietderīgu izmantošanu. Par paipalu olu augstvērtīgām īpašībām jau daudz rakstīts un šo produkciju var iegādāties visos lielveikalos. Mazāk paipala pazīstama kā putns gaļas ražošanai. Paipalu gaļa no citu putnu gaļas atšķiras ar savu maigo konsistenci, sulīgumu, patīkamu aromātu, labām garšas īpašībām, augsto A, B vitamīnu, mikroelementu un aminoskābju saturu. Pateicoties izteikti smalkam aromātam, savdabīgām garšas īpašībām paipalu gaļa jau izsenis bija bagātnieku ēdienkartē.
Lai izvēlētos vēlamo ražošanas virzienu nedaudz jāzina biežāk Latvijā sastopamo paipalu šķirņu atšķirības, skat.1.tab.
- 1. tabula
Paipalu šķirņu raksturojums
|
Šķirnes nosaukums |
Izman-tošanas virziens |
Dējība gadā, gab. |
Olas masa, g |
Dzīvmasa, g |
Olu apaug-ļotība, % |
Apspalvojums | |
|
tēviņiem |
mātītēm | ||||||
|
Japānas |
Olu |
250-300 |
9-11 |
110-130 |
130-150 |
80-90 |
Dzelteni brūngans ar tumšām un gaišām svītriņām |
|
Angļu baltās |
Olu |
280 |
10-11 |
160 |
190 |
75 |
Balts - uz galvas var būt melni punktiņi |
|
Angļu melnās |
Olu |
280 |
10-11 |
170 |
200 |
75 |
Gandrīz melnas, bet arī līdz pietiekami gaišam |
|
Marmora |
Olu |
260-280 |
9-10 |
110-120 |
130-150 |
70 |
No gaiši pelēkas līdz rozā lāsumainai, atgādina marmoru |
|
Faraona |
Gaļas |
Līdz 220 |
12-16 |
200 |
Līdz 300 |
80-90 |
Līdzīgas japāņu paipalām |
|
Mandžūrijas |
Olu, gaļas |
220 |
16 |
150-200 |
300 |
80 |
Līdzīgas japāņu paipalām |
|
Smokinga |
|
280 |
10-11 |
140-160 |
160-180 |
80-90 |
Galva, mugura, spārni tumšā krāsā; krūtis, vēders baltā |
|
ZPA "Komplekss" populācija |
Gaļas-olu |
260 |
11-12 |
150-170 |
180-200 |
70-80 |
Līdzīgas japāņu paipalām |
|
Igaunijas |
Olu, gaļas |
300-310 |
12 |
170 |
200 |
95 |
Brūnganas, ar tumšām svītrām |
No 1.tab. redzam, ka gaļas paipalkopībai visvairāk piemērotas ir Faraona un Igaunijas paipalas. Mandžūrijas un ZPA "Koplekss" populāciju paipalas mūsu valstī maz sastopamas.
Paipalu audzēšanai gaļai parasti izmanto divus paņēmienus:
1) nobaro 2 - 3 nedēļas pēc produktīvā perioda (inkubācijas olu ražošanā), t.i. 40 - 44 ned. vecumā;
2) jaunputnu nobarošana, kas ilgst 3 - 4 nedēļas un putnus realizē 2 mēn. vecumā.
Pirmajā gadījumā paipalas sašķiro pa dzimumiem un novietojuma blīvums tāds pats kā pieaugušām paipalām - 140 cm2 uz putnu sprosta grīdas platības.
Otrajā gadījumā - izmanto liekos un izbrāķētos vīriešu kārtas paipalas (turpmāk gailīšus) un paipalvistiņas. Var arī plānot un izinkubēt atsevišķu partiju tikai audzēšanai gaļai, protams, ja to atļauj ražošanas jaudas. Jāiegaumē, ka ilgāk par 8 nedēļām paipalas gaļai neaudzē. Šai laikā paipala ir sasniegusi savu dzīvmasu un tā vairāk nepieaug, bet gaļas kvalitāte, turpinot audzēt, tikai pasliktinās.
Paipalu nobarošanai izmanto tos pašus sprostus, ko izmanto audzēšanai olu ražošanai. Tātad sietu acu izmērs 10 x 10 mm, dzirdnes un barības traukus tādus pašus kā olu ražošanas paipalkopībā - sākumā paplātes, vakuumdzirdnes, vēlāk skārda silītes.
Paipalu nobarošanai izmanto pieaugušo paipalu barību bagātinātu ar augu eļļu. Ļoti labus rezultātus sasniedz, ja barības devā iekļauj 80 % 2.perioda (5-30 dienu) broilercāļu pilnvērtīgo barību un to bagātina ar 20 % vārītiem zirņiem. Uz šādu racionu jāpāriet pakāpeniski (3-4 dienās), jo strauji pārejot uz šādu barību putni var saslimt un pat nobeigties. Pakāpeniski veco barību nomainot ar jauno barību un rūpīgi sajaucot. Labi nobarotiem putniem uz krūtīm pamanāma zemādas tauku nogulsnēšanās. Un tā 7 - 8 nedēļu vecuma gaļas šķirnes paipalas var sasniegt 160 -200 g dzīvmasas, olu ražošanas virziena paipalām dzīvmasa mazāk - 110-130 g.
Nobarojot paipalas gaļai jācenšas apgaismojumu uzturēt pēc šāda režīma: 0-3 nedēļai diennakts apgaismojums vājš, pēc tam paipalvistām var pārtraukta apgaismojuma režīmu - 1 stunda gaisma + 2 stundas tumsa. Paipalgailīšiem apgaismojumu samazināt līdz 8 h diennaktī. Jāievēro, ka paipalām apgaismojuma ilgums spēcīgāk iedarbojas, nekā citiem mājputniem. Tā piemēram, pārejot no garas dienas uz īsāku apgaismojuma dienu paipalgailīši jūt spēcīgu iedarbību, t.i., notiek it kā funkcionāla kastrācija un gailīši uz 10 -12 dienām zaudē savas vaislas spējas.
Barības izlietojums nobarojamām paipalām palielinās, apmēram par 2.8 - 3 g diennaktī, salīdzinot ar dējējpaipalām.
Vārgos paipalcālīšus jānovieto atsevišķos sprostos un to aprūpei jāveltī lielāka uzmanība ēdināšanai un dzirdināšanai. Ēdināšanai izmanto cieti novārītās paipalu olas, kuras izrīvētas caur smalku sietu (acu izmērs 3 x 3 mm), arī biezpienu, izsijātu kombinēto spēkbarību.
2. tabula
Paipalu pilnvērtīgas barības enerģētiskā vērtība
(pēc Viskrievijas Putnkopības zinātniskā institūta, 2003)
|
Vecuma grupa |
Maiņas enerģija 100 g barības |
Kopproteīns, % |
Kokšķiedra, % |
Kalcijs, % |
Fosfors, % |
Nātrijs, % | |
|
kkal |
kJ | ||||||
|
Paipalas 6 ned. vecas un vecākas Jaunputni vecumā, ned.: 1 - 4 5 - 6 Paipalas gaļai 4-5 ned.vecumā |
290
300 275 310 |
1220
1260 1150 1300 |
21-22
28 17 20.5 |
5.0
3.0 3.0 5.0 |
2.8
1.0 1.2 1.0 |
0.8
0.8 0.8 0.8 |
0.5
0.5 0.5 0.5 |
Lai šādu barības devu nodrošinātu, tad tas pats Institūts iesaka izmantot šādas barības sastāvdaļas pilnvērtīgas barības izgatavošanai, skat. 3.tab.
3. tabula
Rekomendējamā pilnvērtīgas barības izgatavošanas struktūra, %
|
Putnu vecuma grupa, ned. |
Graudaugi, t.sk. pākšaugi |
Rauši, spraukumi |
Dzīvnieku barība |
Lopbarības raugs |
Zāles milti |
Minerāl- barība |
|
Pieaugušas paipalas Jaunputni: 1 - 4 5 - 6 |
65 - 70
40 - 60 50 - 65 |
10 - 25
20 - 45 15 - 30 |
4 - 6
7 - 15 5 - 12 |
3 - 5
2 - 3 2 - 3 |
5 - 12
3 - 5 3 - 5 |
2 - 3
1 - 2 1 - 2 |
Kā redzam no 2. un 3. tab. datiem, lielāka vērība barības vielu nodrošinājumā jāpievērš paipalu izaudzēšanas periodā. Kādu mēs jaunputnu izaudzēsim, tādu arī produkciju iegūsim.
