Paipalas

Gaļas paipalkopība

J.Nudiens, LLU Agrobiotehnoloģijas institūta profesors

Pati mazākā vistveidīgo kārtā fazānu dzimtā no pārtikas olu ražotājām ir paipala. Paipalas parasti iedala divās grupās: amerikāņu paipalas (10 ģintis) un Vecās Pasaules paipalas (5 ģintis). Parasti paipalkopībā izmanto šādu sugu paipalas: parasto (Coturnix), cekulainā (Lophortyx) un knābzobainā (Colinus) paipala.

Pieaugot interesei par uztura dažādošanu, pieaug arī interese par netradicionālo putnkopību, t.i. paipalu, pērļu vistu, fazānu, gaļas baložu un strausu audzēšanu un šo putnu iegūtās produkcijas lietderīgu izmantošanu. Par paipalu olu augstvērtīgām īpašībām jau daudz rakstīts un šo produkciju var iegādāties visos lielveikalos. Mazāk paipala pazīstama kā putns gaļas ražošanai. Paipalu gaļa no citu putnu gaļas atšķiras ar savu maigo konsistenci, sulīgumu, patīkamu aromātu, labām garšas īpašībām, augsto A, B vitamīnu, mikroelementu un aminoskābju saturu. Pateicoties izteikti smalkam aromātam, savdabīgām garšas īpašībām paipalu gaļa jau izsenis bija bagātnieku ēdienkartē.

Lai izvēlētos vēlamo ražošanas virzienu nedaudz jāzina biežāk Latvijā sastopamo paipalu šķirņu atšķirības, skat.1.tab.

 

  1. 1. tabula

Paipalu šķirņu raksturojums

Šķirnes nosaukums

Izman-tošanas virziens

Dējība gadā, gab.

Olas masa,

g

Dzīvmasa, g

Olu apaug-ļotība, %

Apspalvojums

tēviņiem

mātītēm

Japānas

Olu

250-300

9-11

110-130

130-150

80-90

Dzelteni brūngans ar tumšām un gaišām svītriņām

Angļu

baltās

Olu

280

10-11

160

190

75

Balts - uz galvas var būt melni punktiņi

Angļu melnās

Olu

280

10-11

170

200

75

Gandrīz melnas, bet arī līdz pietiekami gaišam

Marmora

Olu

260-280

9-10

110-120

130-150

70

No gaiši pelēkas līdz rozā lāsumainai, atgādina marmoru

Faraona

Gaļas

Līdz 220

12-16

200

Līdz 300

80-90

Līdzīgas japāņu paipalām

Mandžūrijas

Olu, gaļas

220

16

150-200

300

80

Līdzīgas japāņu paipalām

Smokinga

280

10-11

140-160

160-180

80-90

Galva, mugura, spārni tumšā krāsā; krūtis, vēders baltā

ZPA "Komplekss" populācija

Gaļas-olu

260

11-12

150-170

180-200

70-80

Līdzīgas japāņu paipalām

Igaunijas

Olu, gaļas

300-310

12

170

200

95

Brūnganas, ar tumšām svītrām


No 1.tab. redzam, ka gaļas paipalkopībai visvairāk piemērotas ir Faraona un Igaunijas paipalas. Mandžūrijas un ZPA "Koplekss" populāciju paipalas mūsu valstī maz sastopamas.

Paipalu audzēšanai gaļai parasti izmanto divus paņēmienus:

1) nobaro 2 - 3 nedēļas pēc produktīvā perioda (inkubācijas olu ražošanā), t.i. 40 - 44 ned. vecumā;

2) jaunputnu nobarošana, kas ilgst 3 - 4 nedēļas un putnus realizē 2 mēn. vecumā.

Pirmajā gadījumā paipalas sašķiro pa dzimumiem un novietojuma blīvums tāds pats kā pieaugušām paipalām - 140 cm2 uz putnu sprosta grīdas platības.

Otrajā gadījumā - izmanto liekos un izbrāķētos vīriešu kārtas paipalas (turpmāk gailīšus) un paipalvistiņas. Var arī plānot un izinkubēt atsevišķu partiju tikai audzēšanai gaļai, protams, ja to atļauj ražošanas jaudas. Jāiegaumē, ka ilgāk par 8 nedēļām paipalas gaļai neaudzē. Šai laikā paipala ir sasniegusi savu dzīvmasu un tā vairāk nepieaug, bet gaļas kvalitāte, turpinot audzēt, tikai pasliktinās.

Paipalu nobarošanai izmanto tos pašus sprostus, ko izmanto audzēšanai olu ražošanai. Tātad sietu acu izmērs 10 x 10 mm, dzirdnes un barības traukus tādus pašus kā olu ražošanas paipalkopībā - sākumā paplātes, vakuumdzirdnes, vēlāk skārda silītes.

Paipalu nobarošanai izmanto pieaugušo paipalu barību bagātinātu ar augu eļļu. Ļoti labus rezultātus sasniedz, ja barības devā iekļauj 80 % 2.perioda (5-30 dienu) broilercāļu pilnvērtīgo barību un to bagātina ar 20 % vārītiem zirņiem. Uz šādu racionu jāpāriet pakāpeniski (3-4 dienās), jo strauji pārejot uz šādu barību putni var saslimt un pat nobeigties. Pakāpeniski veco barību nomainot ar jauno barību un rūpīgi sajaucot. Labi nobarotiem putniem uz krūtīm pamanāma zemādas tauku nogulsnēšanās. Un tā 7 - 8 nedēļu vecuma gaļas šķirnes paipalas var sasniegt 160 -200 g dzīvmasas, olu ražošanas virziena paipalām dzīvmasa mazāk - 110-130 g.

Nobarojot paipalas gaļai jācenšas apgaismojumu uzturēt pēc šāda režīma: 0-3 nedēļai diennakts apgaismojums vājš, pēc tam paipalvistām var pārtraukta apgaismojuma režīmu - 1 stunda gaisma + 2 stundas tumsa. Paipalgailīšiem apgaismojumu samazināt līdz 8 h diennaktī. Jāievēro, ka paipalām apgaismojuma ilgums spēcīgāk iedarbojas, nekā citiem mājputniem. Tā piemēram, pārejot no garas dienas uz īsāku apgaismojuma dienu paipalgailīši jūt spēcīgu iedarbību, t.i., notiek it kā funkcionāla kastrācija un gailīši uz 10 -12 dienām zaudē savas vaislas spējas.

Barības izlietojums nobarojamām paipalām palielinās, apmēram par 2.8 - 3 g diennaktī, salīdzinot ar dējējpaipalām.

Vārgos paipalcālīšus jānovieto atsevišķos sprostos un to aprūpei jāveltī lielāka uzmanība ēdināšanai un dzirdināšanai. Ēdināšanai izmanto cieti novārītās paipalu olas, kuras izrīvētas caur smalku sietu (acu izmērs 3 x 3 mm), arī biezpienu, izsijātu kombinēto spēkbarību.


2. tabula

Paipalu pilnvērtīgas barības enerģētiskā vērtība

(pēc Viskrievijas Putnkopības zinātniskā institūta, 2003)

Vecuma grupa

Maiņas enerģija 100 g barības

Kopproteīns, %

Kokšķiedra, %

Kalcijs, %

Fosfors, %

Nātrijs, %

kkal

kJ

Paipalas 6 ned. vecas un vecākas

Jaunputni vecumā, ned.:

1 - 4

5 - 6

Paipalas gaļai 4-5 ned.vecumā

290

300

275

310

1220

1260

1150

1300

21-22

28

17

20.5

5.0

3.0

3.0

5.0

2.8

1.0

1.2

1.0

0.8

0.8

0.8

0.8

0.5

0.5

0.5

0.5

Lai šādu barības devu nodrošinātu, tad tas pats Institūts iesaka izmantot šādas barības sastāvdaļas pilnvērtīgas barības izgatavošanai, skat. 3.tab.

 

3. tabula

Rekomendējamā pilnvērtīgas barības izgatavošanas struktūra, %

Putnu vecuma grupa, ned.

Graudaugi, t.sk. pākšaugi

Rauši, spraukumi

Dzīvnieku barība

Lopbarības raugs

Zāles milti

Minerāl-

barība

Pieaugušas paipalas

Jaunputni:

1 - 4

5 - 6

65 - 70

40 - 60

50 - 65

10 - 25

20 - 45

15 - 30

4 - 6

7 - 15

5 - 12

3 - 5

2 - 3

2 - 3

5 - 12

3 - 5

3 - 5

2 - 3

1 - 2

1 - 2

Kā redzam no 2. un 3. tab. datiem, lielāka vērība barības vielu nodrošinājumā jāpievērš paipalu izaudzēšanas periodā. Kādu mēs jaunputnu izaudzēsim, tādu arī produkciju iegūsim.

"Pasaules putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība."
© 2008 Visas tiesības aizsargātas.