Pērļu vistas

Pērļu vistu cāļu-broileru audzēšana

 

J. Nudiens, LLU,  LF  ABTI (Agrobiotehnoloģijas institūta) profesors

 

            Pērļu vistas (Numida meleagris) pieder pie vistveidīgo kārtas, fazānu dzimtas, pērļu vistu apakšdzimtas un tādēļ ļoti radniecīgi vistām, fazāniem un paipalām.

            Savvaļā un šo putnu izcelšanās meklējama Centrālajā un Rietumāfrikā, kā arī daudzās mazās un sīkās salās ap Āfriku. Daudzos ziņu avotos šie putni minēti kā Gvinejas vistas (quinea fowl).

            Visi pērļu vistu putni, izņemot grīfveidīgos (Vulturine quinea fowl) ir raksturojami šādi: ķermenis noapaļots ar nelielu auguma izmēru – 30-45 cm; kailu kakla augšdaļu un sejas daļu; ziedlapiņām; ragveidīgo galvas izauguma cekulu (sekstes vietā); viegli saliektu knābi un it kā no sāniem saspiestu; kailām (bez spalvām) kājām; daudziem šo kārtu putniem nav piešu. Savdabīgs ir šo putnu apspalvojums – pelēcīgs vai tumši zils ar baltiem spīdīgiem pleķīšiem, kas atgādina it kā nosētam ar pērlītēm (tāpēc jau arī sauc par pērļu vistām).

            Pēc pērļu vistu cāļu izšķilšanās, to pūkojums ir brūnā krāsā ar gaišām svītrām uz galvas un krūtīm. Pilnībā jaunputni apspalvojas līdz 2 mēn. vecumam, tad arī izveidojas izaugums uz galvas (sekstes vietā). Jaunputnu apspalvojums pakāpeniski mainās uz pieaugušo putnu apspalvojumu (apmēram līdz 4 mēn. vec.). Putnu spalvas cietākas nekā vistām. Kakla daļā daudz diegveidīgo spalvu.

            Savvaļā putni turas nelielās grupās – 20-50 putnu, sastāvošu no vairākām ģimenēm. Tas jāievēro, ja grib audzēt viensētā. Putni labāk jutīsies lielākā grupā. Putni ir ļoti bailīgi un kustīgi, pastāvīgi skaļi sasaucās, bet atskanot briesmu signālam – slēpjas vai ātri izklīst. Arī pilnīgā mierā putni visu laiku „burkšķ” un ja tie sasaucās, tas liecina par viņu labo veselību. Putnu temperatūra 39.9-42.50 C. Tā spēj arī nedaudz mainīties atkarībā no gadalaika, vecuma un putnu veselības stāvokļa. Putniem izteikta liela adaptācija vidē: tie spēj panest lielu aukstumu (-50—550C) un ļoti karstu klimatu (+400C). Jaunputni saglabājuši spēju nedaudz lidot un lai tie neaizlidotu pie kaimiņiem vai kur citur, tad diennakts vecumā vienam spārnam amputē pirkstu daļu (ar nokarsētām šķērēm). Pērļu vistas ir visēdāji. Savvaļā to racionā – zāļu asni, ogas, sēklas, pumpuri, kukaiņi, tārpi, kāpuri un pat peles. Jāatzīmē, ka ir vienīgie putni, kas nolasa un „lieto”  kolorādo vaboles kāpurus. Vielu maiņa ļoti intensīva, intensīvāka nekā vistām. Ārzemju literatūra min, ka putni nolasa pat ļoti sīkus kukainīšus un pat ērces un tādēļ tos izlaiž mājas pagalma zālītē, lai nolasa visus kukainīšus, lai pēc tam var palaist mazgadīgus bērnus droši spēlēties. Jāatzīmē, ka putni maz arī piemēslo.

Ar ko tad šie putni ir tik vērtīgi?

Pirmkārt ar to, ka šo putnu gaļa ir ļoti vērtīga – garšo kā medījuma putni. Ne velti putns tiek minēts kā valdnieku, karaļu putns, (цесарки sakne no царь). Putnu gaļa satur visas neaizvietojamās aminoskābes, maz tauku, gaļa balta. Pērļu vistu kautķermeni, salīdzinot ar vistu, par 10-15 % vairāk ēdamvielu, galvenokārt uz muskuļaudu rēķina (kautiznākums 82-85 %).

Otrkārt, pērļu vistu olas satur 1.5-2 x vairāk vitamīnu. Olu čaumala bieza, maz poru. Čaumala 3 x izturīgāka par vistu olu čaumalu. Olas var ilgi uzglabāt – pie temperatūras 10-150C pat līdz gadam, nezaudējot to kvalitāti.

Treškārt, labos sanitāros turēšanas apstākļos putnu saglabāšanās ir augsta – jaunputniem 95-99 %.

Ceturtkārt, pērļu vistu broilercāļu gaļā triptofāna līmenis augsts, oksiprolīna – zems, tādēļ šo aminoskābju attiecība plaša un tas nosaka gaļas vērtību.

Pieckārt, savvaļas putnu produktivitāte nebija augsta, dējība – 70-100 olas, dzīvmasa – 1-1.2 kg. Tagad šķirnes putni uzrāda dējību līdz pat 180 olām gadā, dzīvmasu – 1.5-2.5 kg, olas masa – 42-46 grami.

Sestkārt, pērļu vistu mātītes spēj dot dzīvotspējīgus pēcnācējus ar vistu gaiļiem (piem., Plimutrokas un Leghornas šķirnēm), pāviem, fazāniem. Šādi iegūtie hibrīdi smagāki par 45-50 %. Ārējās ķermeņa pazīmes hibrīdiem no vecākiem nesaglabājas. Visi iegūtie hibrīdputni ir neauglīgi.

            Vienīga audzēšanas problēma var rasties, kad nepieciešams noteikt putnu dzimumu. To noteikt ir diezgan pagrūti, jo sekundārās dzimumpazīmes iztrūkst. Viens no veidiem diennakts vecumā šķirot pēc japāņu metodes (atverot kloāku). Dzimuma atšķirības ir tik niecīgas, ka tās atšķirt var tikai jau pieredzējis pērļu vistu audzētājs. Parasti pieaugušas mātītes smagākas par tēviņiem.

Pērļu vistu cāļu audzēšanai gaļai ir šādi tehnoloģiskie normatīvi:

  1. Vecāku ganāmpulka gaiļu un vistu attiecība – 1:4-8 (vidēji 1:5), (savvaļā dzīvo monogāmi).
  2. Putnu novietojuma blīvums 5-6 galvas/m2.
  3. Vecāku ganāmpulka gaismas ilgums 16 h /diennaktī.
  4. Olas nekrāt inkubācijai ilgāk par 7 dienām, pie temperatūras 12-150C.
  5. Normāls inkubācijas periods – 26-28 dienām, vai 24-25 dienas kross hibrīdiem.
  6. Inkubācijas laikā temperatūra – 37.20C, bet mitrā termometra temperatūra – 27-310C (līdz 24 dienai), tad mitrā termometra temperatūru paaugstina – 32-340C. 

Izaudzēšanas laikā:

  1. Pērļu vistu broilercāļu izaudzēšanas periods – 12 nedēļas (84 dienas).
  2. Novietojuma blīvums broileriem uz pakaišiem 12-15 galv/m2.
  3. Vieta pie barības silītes – 5-8 cm, ūdens dzirdnes – 1-2 cm.
  4. 1 x nedēļā papildināt ar svaigiem pakaišiem.
  5. Telpas temperatūra:1-2 dienas – 320C;

                                      3-6 dienai – samazina par 1-20C paceļot sildķermeni;

                                      ap 10 dienu – 28-300C;

                                      ap 30 dienu – 18-200C;

                                      ap 50 dienu – 10-200C.

  1. Apgaismojuma režīms: 1-4 nedēļai – 20 h;

                                            5-10 nedēļai – 16 h;

                                          11-16 nedēļai – 12 h.

Gaismas intensitāte neliela – sākumā ap 3 w/m2, vēlāk samazina līdz 0.5 w/m2.

  1. Barības prasības broilercāļiem:

            Rādītāji                                         Vecums, dienās  

1-45                                            46-84

Apmaiņas enerģija, Kkal          296                        303

Kopproteīns, %                          22                          19

Kokšķiedra, %                             4                             5

SPA                                           130                        158

  1. Barības sastāvs (I un II vec. periods, skat. 7. punktu).

      Kvieši – 30-17 %, auzas – 15-20 %, kukurūza – 20-30 %, sojas spraukumi – 14-15 %, lopbarības raugs – 3-4 %, zivju milti – 12-15 %, zāles milti – 2-4 %, augu eļļa – 2-3 %. Šāda barība  saturēs: kopproteīnu –  19.2-22.6 %, maiņas enerģiju 296 -303 Kkal.

 

Kur iegādāties pērļu vistas?

Tas protams ir ļoti smags jautājums, jo lai sekmīgi nodarbotos šajā nozarē, nepieciešams labs vaislas materiāls. Viskrievijas zinātniski pētnieciskais un tehnoloģiskais putnkopības institūts savā eksperimentālajā saimniecībā audzē šādas pērļu vistu šķirnes:

Zagorskas baltkrūtes (lāsumainas, gaiši zilās)

Dzīvmasa pieaug. putniem

 

Dzīvmasa broileriem

12 nedēļu vecumā

 

Dējība

 

Olas masa

vist.    1830 g

gail.     2200 g

  

          1360 g

 

          146 olas/gadā

 

           46.5 g       

Volgas baltās

(krēmkrāsas)

Dzīvmasa pieaug. putniem

 

 

Dzīvmasa broileriem

12 nedēļu vecumā

 

Dējība

 

Olas masa

vist.   1735 g

gail.    1870 g

 

           1000 g 

 

 

            120 olas/gadā

 

             44 g  

Volgas

(pelēki lāsumainas)

Dzīvmasa pieaug. putniem

 

 

Dzīvmasa broileriem

12 nedēļu vecumā

 

Dējība pa 6 mēn.

dēšanas periodu

 

Olas masa

vist.      1700 g

gail.      1900 g 

 

             990 g 

 

 

              95 olas

 

 

              46.1 g 

 

Pastāv uzskats, ka baltās pērļu vistas mazāk ieteicamas broileru audzēšanai, jo aug lēnāk, bet gaļa šiem putniem smalkšķiedraina. Ātrāk aug baltkrūšu cāļu vistu cāļi – broileri.

Pasaulē ir Starptautiskā pērļu vistu audzēšanas asociācija.

"Pasaules putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība."
© 2008 Visas tiesības aizsargātas.