• Par mums
• Statistika
• Pasākumu kalendārs
• Vēsture
• Putnkopība
• Veterinarija
• Likumdošana
• Speciālisti
• Sludinājumi
• Uzdot jautājumu
• Kontakti
• Noderīgas saites
• Forums

Stāvoklis un attīstība putnkopībā Latvijā
M.Butka, J.Nudiens 

           Latvijas putnkopība nopietni pilda savu misiju, t.i., pilnībā apgādā savus iedzīvotājus ar putnkopības produktiem. Pilnībā valsts iedzīvotāji tiek nodrošināti ar vistu ražoto olu produkciju. Palielinājies arī saražotās broilercāļu gaļas apjoms un iedzīvotāji labprātāk pērk pašu valsts ražoto putnu gaļu, nekā saldēto importēto putnu gaļas produkciju. Diemžēl importētā putnu gaļas produkcija lielāko tiesu ir lētāka, kas atkarīgs no eksportvalstu likumiem. Pēdējos gados maz izmaiņu saimniecību skaitā un ražošanas virzienā. Tāpat ar olu ražošanu nodarbojas 12 specializētas saimniecības un 2 labi specializējušās saimniecības broilercāļu gaļas ražošanā.

Pārtikas olu ražošana

            Pārtikas olu ražošana Latvijā, kā ES dalībvalstij notiek pēc EKK direktīvām un LRMK noteikumiem. Valstī pārsvarā (96-97%) pārtikas vistu olas ražo vistas turot sprostu baterijās. Vislielāko šās nozares progresu ir sasniegusi A/s „Balticovo”. Uzņēmums ir praktiski atjaunojis ražošanas jaudas, uzceļot jaunas kūtis ar modernizētajiem būriem. Vistas tur 8 stāvu sprostu baterijās. Darba procesi šādās novietnēs ir pilnībā automatizēti.

Par 29.5 % pieaugusi arī olu bruto produkcija. Tā 2006.g. A/s „Balticovo” saražoja 283 miljonu olu, tad 2007.g. – jau 365 milj. olu, jeb par 82 milj. vairāk kā gadu iepriekš. Tātad A\s „Balticovo” saražo 58 % no kopējā saražotā olu daudzuma valstī. Ja atzīmē, ka šis vienīgais uzņēmums valstī, kas ražo arī tā saucamās „šķidrās olas”  un olu pulveri.

Kopumā valstī 2007.g. saražoja par 14 % vairāk olu nekā gadu iepriekš, bet salīdzinot ar 2003.gadu olu ražošana palielinājusies par 24 %. Pieaugusi arī vidējā dējējvistu dējība un tā 2007.g. vidēji valstī sasniegusi 267 olas no vistas gadā. A/s „Balticovo” šis rādītājs bija sevišķi augsts – 308 olas no dējējas.

Olu cenas, kas līdz 2006.gadam (ieskaitot) turējās stabilas, pagājušajā gadā sāka strauji pieaugt, un gada vidējā olas cena palielinājās par 16.5 %. Ja analizējam tikai 2007.gadu, tad cenu kāpums olām no gada sākuma līdz gada beigām sasniedza 34 %!. Straujākais cenu kāpums novērots no septembra līdz decembrim, un tas izskaidrojams ar barības cenu izmaiņām. Līdzīgas cenu tendences bija novērotas arī citās valstīs.

 1. tabula  

Mājputnu skaits, produktivitāte un saražotā produkcija

No 1.tabulas redzam, ka pēdējos 2.gados būtiski palielinājies dējējvistu skaits – par 14 %. Pieaugusi arī vistu produktivitāte – par 8 %.

Valstī pārsvarā audzē brūno krāsu dējējvistas. Jāatzīmē, ka valstī ap 90 % rūpnieciska vistu ganāmpulka ir krosa Lohmann Brown, Hisex Brown, nedaudz Lohmann LSL dējējvistas saražoto olu produkcija pilnībā nodrošina valsts iedzīvotāju patēriņu, bet daļu pat bija iespēja eksportēt.

Putnu gaļas ražošana

Putnu gaļu valstī saražo broilercāļu veidā, izmantojot krosu Ross – 309, Cobb un Hybro ģenētisko materiālu. Broilercālus audzē divās saimniecībās – A/s „Putnu fabrika Ķekava” un SIA „Lielzeltiņi”. Ražotās putnu gaļas apjomi pieaug salīdzinot ar 2004.gadu, bet pieaug arī ražotās produkcijas cenas. Putnu gaļas patēriņš nedaudz palielinās, tomēr ievērojama cenu pieauguma gadījumā patēriņš sāks samazināties. Diemžēl imports patstāvīgi palielinās un 2006.gadā tas bija sasniedzis 31 tūks. tonnu lielu apjomu. Pēc Latvijas iestāšanās ES importa struktūra ir izmainījusies – tas ir, imports notiek tikai no ES valstīm. Palielinājies arī putnu gaļas eksports uz ES un NVS valstīm. Pusi no importa kopapjoma sastāda izejvielas tālākai pārstrādei. Gatavu putnu gaļas pārstrādes produktu imports nepārsniedz 2000 tonnu. Lielāka daļa importa ir Igaunijas produkti (LBL, 2.febr.2008).

 2. tabula  

Putnu gaļas ražošana, tūkst.t

Visa saražota putnu gaļa ir vistu sugas izcelsmes. Citu gaļas putnu sugu skaits Latvija ir niecīgs. Tā uz 2007.g. beigām Latvijā bija 147777 pīles, 8433 zosis un 7509 tītari. Protams, ka šie putni atradās pie individuāliem putnu audzētājiem vai zemnieku sētās.